18.06.1997. Konkurences likums 

Konkurences likuma pieņemšana 1997. gada 18. jūnijā bija ievērojams solis Latvijas konkurences uzraudzības normatīvā regulējuma tuvināšanā Eiropas Savienības īstenotajai politikai šajā jomā. Konkurences likuma pamatprincipi tika veidoti saskaņā ar Eiropas Savienības valstu praksi, kā arī situāciju Latvijas tautsaimniecībā un valsts līdz šim īstenoto politiku konkurences aizsardzības jomā – 1991.gada 3.decembrī pieņemto likumu “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” un šī likuma piemērošanas praksi. Konkurences likums stājās spēkā 1998.gada 1.janvārī un spēku zaudēja 2002.gada 1.janvārī līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos. 

04.10.2001. Konkurences likums 

2001.gadā tika izstrādāts un 4.oktobrī pieņemts jauns Konkurences likums, kas stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar 1997.gadā pieņemto Konkurences likumu: Izslēgts maldinošas reklāmas aizliegums, to turpmāk iekļaujot Reklāmas likumā. Mainīti kritēriji ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanai, paredzot, ka, lai tirgus dalībniekiem pirms apvienošanās būtu jāiesniedz ziņojums Konkurences padomē, jāizpildās vismaz vienam no diviem kritērijiem – kopējam apgrozījumam iepriekšējā finanšu gadā jābūt ne mazākam 25 miljoniem latu vai vismaz vienam no apvienošanās dalībniekiem pirms apvienošanās jāatrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū. Pakļaujot Konkurences padomes izvērtējumam plašāku apvienošanās gadījumu loku, tika stiprināta Konkurences padomes spēja uzraudzīt un ierobežot tirgus koncentrāciju. Izslēgta iespēja kā sodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tirgus dalībniekam piemērot aizliegtās darbības rezultātā nelikumīgi gūtās peļņas ieskaitīšanu valsts budžetā. Noteikts piemērojamā naudas soda minimālais apmērs. Būtiski paplašinātas Konkurences padomes amatpersonu tiesības, veicot lietu izmeklēšanu. 

22.04.2004. likums “Grozījumi Konkurences likumā” 

Lai palielinātu Konkurences padomes darbības efektivitāti, kā arī nodrošinātu Konkurences likuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma prasībām, 2004.gada 22.aprīlī tika pieņemts likums “Grozījumi Konkurences likumā”, kas stājās spēkā 2004.gada 1.maijā. Ar šiem grozījumiem tika labotas arī Konkurences likuma piemērošanas gaitā konstatētās nepilnības un līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā iekļautas tiesību normas, kas nodrošina Eiropas Savienības konkurences tiesību efektīvu piemērošanu Latvijā. 

Būtiskākās izmaiņas, ko paredzēja 2004.gadā izdarītie grozījumi Konkurences likumā:

• Konkurences padomes Biroja izmeklēšanas tiesību palielināšana. Papildus pastāvošajām izmeklēšanas tiesībām Konkurences padomes Birojam tika piešķirtas tiesības, pamatojoties uz tiesas lēmumu, bez iepriekšēja brīdinājuma policijas klātbūtnē iekļūt tirgus dalībnieku un to darbinieku, kā arī citu personu transportlīdzekļos, dzīvokļos, neapdzīvojamās telpās, būvēs un citos nekustamos īpašumos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, un veikt tajos esošo mantu un dokumentu apskati, tirgus dalībnieku un to darbinieku mantu un dokumentu apskati. Šādas izmeklēšanas tiesības pastāv lielākajā daļā ES dalībvalstu, un tās ir nepieciešamas, lai veiktu efektīvu karteļu vienošanos izmeklēšanu, piemērojot gan Latvijas, gan ES konkurences tiesības.
• Tirgus dalībnieku apvienošanās kontroles pastiprināšana. Ar likuma grozījumiem tika mainīts viens no tirgus dalībnieku apvienošanās paziņošanas kritērijiem, nosakot, ka apvienošanās ir jāpaziņo, ja apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40%, neatkarīgi no tā, vai kāds no apvienošanās dalībniekiem atrodas vai neatrodas dominējošā stāvoklī. Papildus kā viens no apvienošanās veidiem tika ieviests aktīvu pirkums. Tāpat tika mainīts apvienošanās izvērtējuma tests, nosakot, ka Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū.
• Īpaša lietas izpētes procedūra Konkurences likuma pārkāpumu lietām. Likums papildināts ar jaunu sadaļu „Lietas izpētes procedūra”, kurā noteikta no Administratīvā procesa likuma atšķirīga Konkurences likuma pārkāpumu lietu ierosināšanas un izpētes kārtība, kā arī lēmumu pieņemšanas termiņi.
• Grozījumi, kas nodrošināja ES Padomes regulas Nr. 1/2003 “Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81.un 82.pantā” piemērošanu.
• Mainīta Konkurences padomes lēmumu pārsūdzības kartība, nosakot, ka Konkurences padomes lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.

13.03.2008. likums “Grozījumi Konkurences likumā” 

Konkurences likuma piemērošanas gaitā līdz šim apkopotā pieredze ļāva konstatēt, ka atsevišķos gadījumos likumā noteiktā tirgus daļas kritērija dēļ nevar piemērot dominējošā stāvokļa regulējumu attiecībā uz tāda tirgus dalībnieka rīcību, kam pieder faktiskā tirgus vara. Tirgus dalībnieki, kas darbojas mazumtirdzniecībā, nevar rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, tomēr tajā pašā laikā tiem var piemist tāda tirgus vara pār piegādātājiem, kas ļauj tiem uzspiest netaisnīgus un nepamatotus noteikumus. Līdz ar tirgus dalībnieku konsolidācijas tendences pieaugumu radās nepieciešamība vienkāršot un paātrināt apvienošanās ziņojumu iesniegšanu un apvienošanos izvērtēšanu ar nebūtisku ietekmi uz konkurenci. Ievērojama līdz šim Konkurences padomes izmeklēto negodīgas konkurences pārkāpumu daļa aptvēra strīdus starp konkurentiem ar nebūtisku ietekmi uz konkurenci. To izmeklēšana iestādei prasīja neadekvāti lielus administratīvos resursus. Tāpat bija nepieciešams precizēt tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī Konkurences padomes pilnvaras, ierosinot lietu, veicot tirgus uzraudzību un Konkurences likuma pārkāpumu izmeklēšanu. Ņemot vērā šos apsvērumus, 2006.gadā tika izstrādāti grozījumi Konkurences likumā. 2008.gada 13.martā likums „Grozījumi Konkurences likumā” tika pieņemts Saeimā. Likums stājās spēkā 2008.gada 16.aprīlī (izsludināts „Latvijas Vēstnesī” 02.04.2008. Nr.51). 

Būtiskākās izmaiņas, ko paredz 2008.gadā izdarītie grozījumi Konkurences likumā:

• Attiecībā uz tirgus dalībnieku noslēgtajām vienošanām ieviests brīvprātīgās paziņošanas princips. Grozījumi Konkurences likuma 11.pantā paredz tirgus dalībniekiem iespēju pašiem vērtēt savas vienošanās ietekmi uz konkurenci.
• Papildināti apvienošanās veidi un ieviesta saīsinātā ziņojuma par apvienošanos iesniegšanas iespēja, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: 1) neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū; 2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15 %.
• Paredzētas izmaiņas Konkurences padomes kompetencē attiecībā uz lietām par negodīgu konkurenci, nosakot, ka daļas no Konkurences likuma 18.pantā noteiktajām lietām par negodīgu konkurenci izskatīšana tiek deleģēta vispārējās jurisdikcijas tiesām.
• Precizēta lietu ierosināšanas kārtība – papildināts iesniegumā par Konkurences likuma iespējamo pārkāpumu norādāmās informācijas saturs, kā arī noteikts, kuros gadījumos Konkurences padome var neierosināt lietu, t.sk. paredzot, ka Konkurences padome neierosina lietu, ja iesniegumā ietvertā un nepieciešamības gadījumā papildus iegūtā informācija nesatur ziņas par nodarījumu, kam ir Konkurences likumā paredzētās pārkāpuma sastāva pazīmes.
• Precizēta izpētes kārtība – papildinātas Izpilddirekcijas izmeklēšanas un uzraudzības pilnvaras, kā arī paredzēts tāds pārkāpuma pierādīšanas līdzeklis kā procesuālās darbības protokols, kurā tiek fiksētas visas pārkāpuma izmeklēšanas laikā veiktās procesuālās darbības. Skaidri noteiktas tirgus dalībnieka tiesības un pienākumi pārkāpuma izmeklēšanas darbību laikā.
• Precizēta Konkurences padomes lēmuma pārsūdzēšana, nosakot, ka lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi, izņemot lēmuma izpildi daļā par soda uzlikšanu.
• Noteikta kārtība, kādā tiek piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss tirgus dalībnieku sniegtajai informācijai.
• Ieviesti jauni tiesību instrumenti kā alternatīva Konkurences padomes lēmumiem: 1) administratīvā līguma slēgšana, kas paredzēta, lai atrisinātu tiesisku strīdu un izbeigtu tiesas procesu un 2) tirgus dalībnieka rakstveida apņemšanās pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus.
• Ieviests jauns jēdziens – dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā (grozījums stājās spēkā ar 2008.gada 1.oktobri) un noteikti ļaunprātīgas izpausmes veidi, kas ir aizliegti, kā arī paredzētā atbildība.
• Paredzētas tiesības paralēli piemērot EKL 81. un 82.panta un Konkurences likuma normas pārkāpuma izskatīšanā.

14.11.2008. likums “Grozījumi Konkurences likumā” 

Ar 2008.gada 14.novembrī pieņemtajiem grozījumiem tika noteikts, ka Konkurences padome no 2009.gada 1.janvāra neveic negodīgas konkurences un tādas maldinošas un salīdzinošas reklāmas, kurai nav būtiskas ietekmes uz konkurenci kopumā, uzraudzību. Pēc minēto grozījumu stāšanās spēkā negodīgas konkurences un maldinošas un salīdzinošas reklāmas lietas tiek skatītas vispārējās jurisdikcijas tiesās, atbrīvojot valsts resursus no lietas izpētes un pierādījumu savākšanas lietās, kurās netiek nodarīts būtisks kaitējums konkurencei un sabiedrības interesēm. Tāpat ar minētajiem grozījumiem noteikts, ka no 2009.gada 1.janvāra apvienošanās dalībnieki tiek atbrīvoti no apvienošanās ziņojuma iesniegšanas pienākuma gadījumos, ja viena apvienošanās dalībnieka apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā nepārsniedz 1,5 miljonus latu. 

18.06.2009. likums “Grozījumi Konkurences likumā” 

Būtiskākās izmaiņas, ko paredz 2009.gada 18.jūnijā pieņemtie likuma grozījumi, attiecas uz uzņēmumu apvienošanās kontroli – tajos noteikts, ka no 2009.gada 1.septembra pirms apvienošanās Konkurences padomes atļauja jāsaņem ne vien tām komercsabiedrībām, kuru kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem latu, bet arī tām komercsabiedrībām, kuru kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. Līdz ar 40 procentu kritērija ietveršanu Konkurences padomei tiek nodrošināta iespēja novērst dominējoša stāvokļa izveidošanos vai nostiprināšanos Latvijas tautsaimniecības nozarēs, kurās sastopami mazi apgrozījumi un nosacījums par 25 miljonu latu apgrozījumu iepriekšējā finanšu gadā nevar izpildīties. Ar grozījumiem Konkurences likumā veikti arī vairāki redakcionāli precizējumi, kas attiecas uz dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā jēdzienu:

• Precizēts, kas uzskatāms par maksājumiem par preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, ar to saprotot pamatā maksājumus par preču izvietošanu veikalu plauktos (t.s. „plaukta maksa”) un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem, tādējādi mazinot neskaidrības un nepamatotas interpretācijas.
• Noteikts, ka netaisnīgi un nepamatoti nevar būt arī maksājumi par preču piegādi (t.s. „loģistikas maksa”).
• Skaidri definēts, ka arī piemērojamām atlaidēm (t.s. „netiešie maksājumi”), ne tikai tiešiem maksājumiem, ir jābūt taisnīgiem.
• Ar grozījumiem arī precīzi noteikts, ka par ātri apgrozāmām pārtikas precēm, t.i., precēm, kuru realizācijas termiņš nepārsniedz 20 dienas, mazumtirgotājiem jānorēķinās ne vēlāk kā 30 dienu laikā, tādējādi īstenojot svaigo pārtikas produktu ražotāju interešu aizsardzību un kopumā padarot šo normu skaidrāku un vieglāk piemērojamu.