Publiskai personai - valstij un pašvaldībām -, darbojoties jomā, kurā preces un pakalpojumus tirgus dalībnieki spēj piedāvāt brīvas konkurences apstākļos, pastāv augsts risks deformēt konkurenci un ilgtermiņā ne tikai negatīvi ietekmēt komercdarbības vidi, bet arī patērētāju intereses.

Lai mazinātu šādus riskus, pirms jauna biznesa uzsākšanas vai esošā paplašināšanas publiskai personai jāveic paredzētās rīcības ekonomiskais izvērtējums. Jānorāda, ka publiskajai personai ir arī pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā.

Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:

• tiek novērsta tirgus nepilnība;
• tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai;
• tiek pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai.

Iepriekšminētie ierobežojumi publiskajām personām noteikti, lai nodrošinātu pamatota mērķa sasniegšanu, lai valsts nekropļotu konkurenci tirgū, un savu darbību kā privātā biznesa tirgus dalībnieka konkurents izvērstu tikai tajos gadījumos, kad tas nepieciešams valsts politikas, drošības vai funkciju īstenošanai.

Konsultēties ar Konkurences padomi iespējams gan mutiski, gan iesniedzot iesniegumu, norādot visus būtiskos apstākļus, tajā skaitā informāciju par tirgu, iespējamajiem konkurentiem, komersantu viedokli, kā arī pamatojumu komercdarbības veikšanai. Konkurences padome, ja sniegtā informācija ir pietiekoša viedokļa sniegšanai, mēneša laikā izskata publiskās personas iesniegumu un sniedz atzinumu par publiskās personas plānotās darbības ietekmi uz konkurenci.

Valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā

Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībā