Efektīva konkurence nodrošina zemākas cenas, lielāku izvēli un augstāku preču un pakalpojumu kvalitāti. Pastāvot konkurencei, uzņēmumiem nepārtraukti jādomā, kā piesaistīt pircējus. Tāpēc tiek meklēti veidi, kā efektīvāk vai atjautīgāk strādāt, lai piedāvātu zemākas cenas, kā nodrošināt labāku kvalitāti nekā konkurentam, kādus jaunus produktus vai pakalpojumus ieviest, lai apsteigtu sāncenšus.

Tādējādi konkurence ir attīstības dzinējspēks katram individuālam uzņēmumam un attiecīgi arī visai tautsaimniecībai kopumā. Sīvi konkurējot Latvijas tirgū, uzņēmumi mācās un aug, tādējādi audzējot katrs savu un Latvijas kopīgo eksportspēju. Savukārt, jo spēcīgāki ir Latvijas uzņēmēji, jo lielāki ir valsts nodokļu ieņēmumi – sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi.

1. Izvērtējot normatīvo aktu projektus un spēkā esošos normatīvos aktus un sniedzot par tiem atzinumus nozaru atbildīgajām institūcijām, Konkurences padome var veicināt nepamatotu administratīvu konkurences ierobežojumu izslēgšanu
2. Novēršot konkurences tiesību pārkāpumus – aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – tirgu tiek nodrošināti vienlīdzīgi spēles nosacījumi visiem tā dalībniekiem
3. Kontrolējot apvienošanās, Konkurences padome var nepieļaut, ka apvienošanās rezultātā tirgū izveidojas vai nostiprinās tādi dominējoši uzņēmumi, ka citiem uzņēmumiem kļūst pārmēru grūti vai pat neiespējami ar tiem konkurēt

Konkurences padome var ierosināt lietu uz iesnieguma pamata, Konkurences padomes iniciatīvas pamata, kā arī citas institūcijas ziņojuma pamata. Saņemot iesniegumu, Konkurences padome 30 dienu laikā izvērtē iesniegumā ietverto informāciju par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu un pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu, kā arī informē iesniedzēju par šo lēmumu, vai par iesnieguma nosūtīšanu citai institūcijai, ja iesnieguma izskatīšana neatbilst Konkurences padomes kompetencei.

Ja tiek ierosināta lieta par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, tad tiek veikta iesniegumā norādīto apstākļu pārbaude, proti, tiek iegūta papildu informācija par iespējamo pārkāpumu, faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, analizēta iespējamā pārkāpuma būtība un radītās sekas, izvērtēti iesaistīto tirgus dalībnieku paskaidrojumi u.c.

Lietas izpētes rezultātā Konkurences padome pieņem lēmumu vai nu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu, vai arī pieņem lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu, ja izmeklēšanas rezultātā pārkāpumi nav konstatēti.

Plašāka informācija par Konkurences padomes tiesībām izmeklēšanas gaitā pieejama šeit

Lietas izmeklēšanas ilgums ir atkarīgs no konkrētās lietas izpētes un pārkāpuma veida, piemēram, apvienošanās lietās lēmumu Konkurences padome pieņem viena mēneša laikā no pilna vai saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas, bet, ja tiek uzsākta papildus izpēte, tad Konkurences padome attiecīgi lēmumu pieņem četru mēnešu laikā, termiņu skaitot no dienas, kad saņemts pilns ziņojums, vai triju mēnešu laikā no saīsinātā ziņojuma saņemšanas dienas.

Attiecībā uz Konkurences likumā noteikto pārkāpumu lietām (piemēram, aizliegtas vienošanās, dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) Konkurences padome pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, tad to var pagarināt līdz vienam gadam, termiņu skaitot no lietas ierosināšanas dienas. Ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, Konkurences padome ar motivētu lēmumu var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus no lietas ierosināšanas dienas, tāpēc vidēji lietu izmeklēšanas ilgums Konkurences padomē var būt no viena mēneša līdz diviem gadiem.

Tirgus uzraudzības tiek veikta pēc Konkurences padomes iniciatīvas un to ierosināšanai var būt atšķirīgi iemesli, piemēram, tirgus uzraudzība var tikt uzsākta, lai pārbaudītu tirgū nepastāv konkurences tiesību pārkāpumi, lai pārbaudītu, vai nepamatotus šķēršļus brīvai konkurencei nerada spēkā esošie normatīvie akti, lai pārbaudītu, kā tirgu ir ietekmējuši iepriekš pieņemti Konkurences padomes lēmumi, vai, piemēram, lai apzinātu konkurences situāciju pirms paredzamām izmaiņām nozares normatīvajā regulējumā.

Dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.

Atrašanās dominējošā stāvoklī pati par sevi nav pārkāpums – aizliegta ir dominējošā stāvoļa ļaunprātīga izmantošana.

Vairāk informācijas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu pieejams šeit

Konkurences likumā ir noteikts, ka tirgus dalībniekiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās ir jāiesniedz Konkurences padomē ziņojums par plānoto darījumu, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro vai arī vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.

Tirgus dalībniekiem ir tiesības iesniegt Konkurences padomei saīsināto ziņojumu par apvienošanos, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1. neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū;
2. apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15%;
3. apvienošanās dalībnieki darbojas vertikāli saistītos tirgos, un katra apvienošanās dalībnieka tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 30%;
4. apvienošanās dalībnieki iegūst kopīgu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku, kurš negūst un kura mērķis nav gūt apgrozījumu no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas Latvijas teritorijā;
5. apvienošanās dalībnieks iegūst izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku tirgū, kurā apvienošanās dalībniekam jau ir kopīga izšķiroša ietekme.

Vairāk informācijas par apvienošanos uzraudzību pieejams šeit

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.martā izdotajiem noteikumiem Nr.179 „Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem” naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

Nosakot naudas soda apmēru, Konkurences padome ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus. Ja izdarīts viegls pārkāpums, naudas sods var būt līdz 0,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata vertikālās vienošanās un horizontālās sadarbības vienošanās. Ja izdarīts smags pārkāpums, t.i., dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un vertikālās vienošanās par pircēja tālāk pārdošanas cenas noteikšanas ierobežošanu, naudas sods ir no 0,5% līdz 1,5%. Savukārt, ja izdarīts sevišķi smags pārkāpums, t.i., noslēgtas horizontālās karteļu vienošanās un vienošanās, kuras satur ierobežojumus preču importam vai eksportam, naudas sods ir no 1,5% līdz 7% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Ja pārkāpuma ilgums nepārsniedz gadu vai pārkāpums izpaužas kā vienreizēja darbība, naudas soda apmēru nepalielina. Ja pārkāpums ilgst vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, papildu naudas sods ir līdz 0,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Naudas sodu var palielināt no 0,5% līdz 1% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem.

Ja persona nesniedz informāciju Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, Konkurences padome, saskaņā ar Konkurences likuma 9.4 panta otro daļu, ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 1% no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 50 eiro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai tirgus dalībnieku apvienības, naudas sodu uzliek 50 līdz 1400 eiro apmērā.

1. Vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai un konkurences stāvokļa izvērtēšanai, kurās ir skaidroti konkrētā tirgus noteikšanas pamatprincipi un metodes, analizēti tirgū iekļūšanas šķēršļi, raksturoti konkurences stāvokļa izvērtēšanas pamatkritēriji un sniegti konkrētā tirgus noteikšanas piemēri
2. Komisijas paziņojumu par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas konkurences tiesībās

Lai arī Konkurences padome nevar valstiski regulēt cenas nevienā tirgū, izprotot degvielas cenas būtisko ietekmi gan uz iedzīvotāju ikdienas izdevumiem, gan tautsaimniecību kopumā, kā arī konkurences situāciju Latvijas degvielas tirgū, Konkurences padome gan izpētes lietu, gan tirgus uzraudzību ietvaros seko līdzi norisēm degvielas tirgū un savas kompetences ietvaros veic nepieciešamos konkurences aizsardzības pasākumus.

Konkurences padomes lietā „Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 1. punkta, 13. panta ģenerālklauzulas un 4. punkta, un 18. panta iespējamo pārkāpumu SIA „Latvija Statoil” un SIA „Neste Latvija” un 13. panta ģenerālklauzulas un 4.punkta iespējamo pārkāpumu SIA „Lukoil Baltija R” darbībās” netika gūti pierādījumi, ka lietas nosaukumā minēto uzņēmumu starpā pastāv aizliegta vienošanās (lēmums pieejams šeit), tomēr, izvērtējot degvielas mazumtirdzniecības tirgus struktūru, tirgus daļu procentuālo sadalījumu un to izmaiņu tendences gan Latvijā kopumā, gan reģionālajos tirgos, tirgus augsto koncentrācijas pakāpi, SIA „Latvija Statoil”, SIA „Neste Latvija” un SIA „Lukoil Baltija R” stāvokli degvielas tirgū un to līdzīgo izmaksu struktūru, tirgus caurskatāmību, produkta homogenitāti, pieprasījuma prognozējamību un neelastību attiecībā pret produkta cenu, augstās barjeras ienākšanai tirgū, citu tirgus dalībnieku un pircēju nespēju ietekmēt SIA „Latvija Statoil”, SIA „Neste Latvija” un SIA „Lukoil Baltija R” darbības, Konkurences padome secināja, ka Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū SIA „Latvija Statoil”, SIA „Neste Latvija” un SIA „Lukoil Baltija R” atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī.

Tas, savukārt, nozīmē, ka minētie uzņēmumi turpmāk vairs nevarēja brīvi paplašināties, bez Konkurences padomes atļaujas pārpērkot nelielos konkurentus.

Arī 2012.gadā Konkurences padome turpina analizēt konkurences situāciju degvielas tirgos, veicot lietas izpēti un tirgus uzraudzības.

Savukārt 2014.gadā Konkurences padome noslēdza tirgus uzraudzību, kurā pētīja franšīzes līgumus degvielas tirgū.